Daudzi Latvijas iedzīvotāji gadiem ilgi nepievērš uzmanību tam, kur tiek ieguldīta viņu 2. līmeņa pensijas nauda. Nereti pensiju plāns tiek izvēlēts vienu reizi un pēc tam par to aizmirsts, lai gan dzīves laikā mainās gan cilvēka vecums, gan finanšu mērķi, gan situācija finanšu tirgos. Tikmēr pat šķietami nelielas atšķirības ienesīgumā ilgākā periodā var radīt vairāku tūkstošu eiro starpību nākotnes uzkrājumā.
Šajā rakstā apskatīsim, kad pensiju pārvaldītāja maiņa ir pamatota, kā korekti salīdzināt pensiju plānus un kāpēc zemākā komisijas maksa ne vienmēr nozīmē lielāko ieguvumu ilgtermiņā.
Pamatota pensiju pārvaldītāja maiņa
Ne katra reklāma par augstāku ienesīgumu vai zemāku komisijas maksu nozīmē, ka nekavējoties jāmaina savs pensiju plāns. Tomēr ir situācijas, kad pārskatīt esošo izvēli ir ne tikai lietderīgi, bet pat nepieciešami. Tāpat kā saimniecībā vai uzņēmumā regulāri izvērtējam, vai izmantotie risinājumi joprojām ir efektīvi, arī pensiju uzkrājums ir pelnījis periodisku uzmanību.
Jūsu vecums ir mainījies
Pensiju plāns, kas bija piemērots 25 gadu vecumā, ne vienmēr būs optimāls 55 gadu vecumā. Dzīves posmam mainoties, mainās arī tas, cik lielu risku varam atļauties uzņemties. Piemēram, cilvēkam 30 gadu vecumā līdz pensionēšanās vecumam vēl ir vairāk nekā trīs desmitgades. Šādā situācijā īslaicīgas tirgus svārstības parasti nav kritiskas, un aktīvāks pensiju plāns ar lielāku akciju īpatsvaru var palīdzēt sasniegt augstāku ilgtermiņa ienesīgumu.
Savukārt cilvēkam, kuram līdz pensijai palikuši vien 5 līdz10 gadi, bieži vien svarīgāka kļūst uzkrātā kapitāla saglabāšana. Tāpēc ir vērts pārliecināties, vai izvēlētais plāns joprojām atbilst jūsu dzīves situācijai un finanšu mērķiem.
Plāns ilgstoši atpaliek no līdzvērtīgiem konkurentiem
Īstermiņa rezultāti var būt maldinoši, taču ilgtermiņa tendences ir daudz nozīmīgākas. Ja piecu vai pat desmit gadu periodā jūsu izvēlētais plāns regulāri uzrāda zemāku ienesīgumu nekā citi līdzīga riska plāni, tas nozīmē, ka nepieciešams apsvērt pensiju plāna maiņu.
Piemēram, ja divi aktīvie pensiju plāni darbojas līdzīgos tirgus apstākļos, bet viens ilgtermiņā nopelna vidēji par 1-2 procentpunktiem vairāk gadā, atšķirība pēc 20 vai 30 gadiem var sasniegt vairākus tūkstošus eiro.
Tas nenozīmē, ka vienmēr jāizvēlas konkrētajā brīdī ienesīgākais plāns. Daudz svarīgāk ir vērtēt stabilitāti, pārvaldītāja pieeju un rezultātus ilgākā laika periodā.
Jūs nezināt, kur atrodas jūsu uzkrājums
Gan pensiju uzkrājumi, gan apdrošināšana balstās vienā principā, kur nelielas, regulāras izmaksas šodien var pasargāt no lielākām finansiālajām problēmām nākotnē. Tieši šāda ilgtermiņa domāšana raksturo cilvēkus, kuri soli pa solim veido drošāku dzīvi sev, savai ģimenei un savam novadam.
Pārsteidzoši daudzi Latvijas iedzīvotāji nezina ne sava pensiju plāna nosaukumu, ne tā ieguldījumu stratēģiju. Nereti plāns izvēlēts pirms daudziem gadiem un kopš tā laika nav pārskatīts.
Ja nevarat atbildēt uz jautājumu, kurš pārvalda jūsu 2. līmeņa uzkrājumu un kā tiek ieguldīta jūsu nauda, tas jau pats par sevi ir pietiekams iemesls veikt pārbaudi. Pat ja rezultātā nolemjat neko nemainīt, jūs iegūsiet daudz skaidrāku priekšstatu par savu finanšu nākotni.
Ilgtermiņa drošība ir svarīga ne tikai pensijai
Cilvēki, kuri domā par nākotni, parasti pievērš uzmanību ne tikai pensiju uzkrājumiem, bet arī citiem finanšu drošības instrumentiem. Tas īpaši attiecas uz ģimenēm, zemnieku saimniecībām un uzņēmējiem Latvijas reģionos, kuri ikdienā saskaras ar dažādiem ekonomiskajiem un praktiskajiem riskiem.
Pensiju uzkrājuma veidošana būtībā ir gatavošanās nākotnei. Līdzīga pieeja nepieciešama arī īpašuma, tehnikas vai mežu aizsardzībai pret neparedzētiem zaudējumiem. Viens negaidīts ugunsgrēks, vētra vai tehnikas bojājums var radīt finansiālas sekas, kuras gadiem veidots uzkrājums vien nespēj kompensēt. Tieši tāpēc ilgtermiņa finanšu plānošanā svarīga ir arī apdrošināšanas vērtība, kas palīdz mazināt neparedzētu notikumu radītos zaudējumus un saglabāt finanšu stabilitāti laikā, kad tā ir visvairāk nepieciešama.
- Cik plaši tiek diversificēti ieguldījumi?
- Kāda daļa tiek ieguldīta pasaules akciju tirgos?
- Vai stratēģija ir saprotama un konsekventa?
- Vai pārvaldītājs skaidri komunicē ar klientiem?
- Konservatīvie plāni parasti piedāvā zemāku risku un zemāku potenciālo ienesīgumu.
- Sabalansētie plāni cenšas rast vidusceļu.
- Aktīvie plāni orientējas uz ilgtermiņa izaugsmi un lielākām svārstībām.
Kā salīdzināt 2. līmeņa pensiju plānus?
Viena no biežākajām kļūdām ir koncentrēšanās uz pēdējo 12 mēnešu rezultātiem. Finanšu tirgi svārstās, tāpēc daudz vērtīgāk ir analizēt 5, 10 vai pat 15 gadu rezultātus. Ja kāds pārvaldītājs ilgstoši spēj uzrādīt labākus rezultātus salīdzinājumā ar līdzīga riska plāniem, tas var būt iemesls apsvērt pensiju plāna maiņu.
Salīdziniet līdzīgus plānus
Nav korekti salīdzināt konservatīvu plānu ar aktīvu plānu, kur lielāka daļa līdzekļu ieguldīta akcijās. Piemēram:
Jo jaunāks ir dalībnieks, jo biežāk ekonomisti iesaka izvērtēt aktīvākus risinājumus, jo līdz pensijai vēl ir pietiekami daudz laika pārciest tirgus svārstības.
Pievērsiet uzmanību ieguldījumu stratēģijai
Labi rezultāti pagātnē negarantē labus rezultātus nākotnē. Tāpēc ir svarīgi saprast, kā pārvaldītājs iegulda līdzekļus. Tāpēc ir svarīgi saprast, kā pārvaldītājs iegulda līdzekļus un kāda loģika slēpjas aiz sasniegtajiem rezultātiem.
Piemēram, divi pensiju plāni var uzrādīt līdzīgu ienesīgumu pēdējo piecu gadu laikā, taču to ieguldījumu pieeja var būt būtiski atšķirīga. Viens var būt plaši diversificēts un ieguldīt simtos vai pat tūkstošos uzņēmumu visā pasaulē, savukārt otrs var koncentrēties uz šaurāku aktīvu loku vai konkrētiem tirgus segmentiem. Pirmajā gadījumā risks parasti ir labāk sadalīts, kas ilgtermiņā var palīdzēt samazināt lielu zaudējumu iespējamību.
Izvērtējot pensiju plānu, vērts pievērst uzmanību ne tikai vēsturiskajam ienesīgumam, bet arī tam, cik liela daļa līdzekļu tiek ieguldīta akcijās, obligācijās vai citos finanšu instrumentos. Jo lielāks akciju īpatsvars, jo augstāks parasti ir gan potenciālais ienesīgums, gan īstermiņa svārstību risks.
Lai labāk izprastu pārvaldītāja pieeju, sev var uzdot vairākus jautājumus:
- Cik plaši tiek diversificēti ieguldījumi?
- Kāda daļa līdzekļu tiek ieguldīta pasaules akciju tirgos?
- Vai pārvaldītāja stratēģija ir skaidri saprotama un konsekventa?
- Vai pārvaldītājs regulāri informē klientus par rezultātiem un pieņemtajiem lēmumiem?
- Vai plāna ieguldījumu politika atbilst manam vecumam un riska tolerancei?
Jo labāk sapratīsiet, kā tiek pārvaldīta jūsu pensijas nauda, jo vieglāk būs pieņemt lēmumu par to, vai esošais plāns joprojām ir piemērots vai ir pienācis laiks apsvērt citas alternatīvas. Lai gan 2. līmeņa pensiju uzkrājumu nevar uzskatīt par klasisku pasīvo ienākumu avotu, tas ir viens no ilgtermiņa finanšu instrumentiem, kas palīdz veidot finansiālo stabilitāti nākotnē. Līdzīgi kā veidojot citus ilgtermiņa pasīvo ienākumu avotus, piemēram, ieguldot dividendēs, nekustamajā īpašumā vai investīciju fondos, arī pensiju uzkrājums balstās uz principu, ka nauda laika gaitā tiek ieguldīta un potenciāli rada papildu vērtību bez nepieciešamības ikdienā iesaistīties tās pārvaldīšanā. Tieši tāpēc ir svarīgi pārliecināties, ka izvēlētais pensiju plāns efektīvi strādā jūsu labā ilgtermiņā.
Kāpēc nevajadzētu izvēlēties tikai pēc komisijas maksas?
No pirmā acu uzmetiena zemāka komisija šķiet acīmredzami izdevīgāka. Taču realitātē svarīgs ir rezultāts pēc visu izmaksu atskaitīšanas. Ja viens plāns 20 gadu periodā spēj nopelnīt būtiski vairāk nekā konkurenti, nedaudz augstāka komisija var būt pilnībā attaisnojama.
Iedomāsimies divus plānus:
- Plāns A ar 0,2% komisijas maksu un vidējo gada ienesīgumu 5%.
- Plāns B ar 0,5% komisijas maksu un vidējo gada ienesīgumu 7%.
Pieņemsim, ka cilvēka uzkrājums ir 10 000 eiro un nākamos 20 gadus netiek veiktas papildu iemaksas. Šādā gadījumā Plāns A perioda beigās būtu pieaudzis līdz aptuveni 26 500 eiro, savukārt Plāns B līdz vairāk nekā 38 000 eiro. Atšķirība pārsniedz 11 000 eiro, lai gan otrajam plānam komisijas maksa ir augstāka. Protams, pagātnes rezultāti negarantē nākotnes ienesīgumu, tomēr piemērs labi ilustrē, ka ilgtermiņā daudz lielāku ietekmi uz uzkrājumu rada ieguldījumu rezultāti, nevis dažu desmitdaļu procentpunkta atšķirība komisijās.
Salīdzināšanai vienmēr jānotiek vienā kategorijā, piemēram, starp līdzīga riska aktīvajiem, indeksu vai sabalansētajiem plāniem. Tāpat kā cilvēki izmanto kredītu kalkulatorus, lai izvērtētu aizņemšanās izmaksas dažādos scenārijos, arī pensiju plānu izvēlē ir vērts izmantot pieejamos salīdzināšanas rīkus un analizēt ilgtermiņa rezultātus.
Tāpēc komisija ir svarīgs faktors, taču tā nedrīkst būt vienīgais kritērijs. Gudrākais lēmums ir izvēlēties plānu, kas ilgtermiņā spēj nodrošināt labāko līdzsvaru starp izmaksām, risku un ienesīgumu.
Pārvaldiet pensiju gudri
Dzīvojot Latvijas reģionos, mēs labi zinām, ka ilgtermiņa labklājība neveidojas nejauši, bet rodas no regulāriem, pārdomātiem lēmumiem. Un arī 2. līmeņa pensiju uzkrājums nav izņēmums. Pensiju pārvaldītāja maiņa var būt ļoti saprātīgs solis, ja tā balstīta datos, ilgtermiņa rezultātu izvērtēšanā un personīgajā situācijā.
Jēkabpils vienmēr ir balstījusies uz saimniecisku domāšanu, atbildību un spēju skatīties tālāk par šodienu. Tieši šāda pieeja palīdz pieņemt gudrus finanšu lēmumus arī attiecībā uz savu nākotnes pensiju.
